Mīli mācītāja sievu

[Tulkojums no angļu valodas. Autors: Marks Driskols]

Viens no vissvarīgākajiem un visvairāk novārtā atstātajiem cilvēkiem draudzē ir mācītāja sieva. Viņa parasti nefigurē organizācijas sarakstos, viņai parasti nav ne formāla titula, ne arī darba apraksta. Viņa ir brīvprātīgā darbiniece. Tomēr viņas kalpošana var celt vai arī graut viņas ģimeni un draudzi.

Mana sieva Greisa ir gan mācītāja meita, gan sieva. Viņas tētis ir Dallasas Teoloģiskā semināra absolvents. Šo skolu viņš absolvēja kopā ar tādiem vīriem kā Čaks Svindols. Viņš nodibināja draudzi pirms Greisas dzimšanas un kalpoja tajā vairāk kā četrdesmit gadus. No sarunām, kas man ar sievu bijušas vairāku gadu laikā, esmu daudz uzzinājis par cenu, kas ģimenei jāmaksā, ja tā piedalās kalpošanā.Sveiki, brāļi un māsas! 

Gan es, gan mana sieva un ģimene esam bijuši svētīti ar daudziem draugiem un līdzcilvēkiem, kas ir mūs iedrošinājuši un atbalstījuši. Tomēr, pēdējos 5 gadus kalpojot bīskapa amatā, esmu redzējis situācijas, kur attieksme pret mācītāju un/vai mācitāja sievu ir prasījuies pēc izmaiņas. Domāju, ka tam pamatā reti kad ir bijuši slikti nolūki. Drīzāk tā gandrīz vienmēr ir bijusi neiedomāšananās un vienkārši nesaprašana. Nesen manā uzmanībā nonāca mācītāja Marka Driskola raksts, kurš, es ticu, mūsu draudzēm varētu nākt par svētību. Šodien varu jums šo rakstu darīt pieejamu latviešu valodā. Paldies mācītāja sievai - Vēsmai Sandbergai par tulkojumu! 

Esi svētīts Tu un Tavas draudzes mācītāja ģimene! 

Mīlestībā, 
Pēteris Sproģis 
bīskaps

Dažās galvenokārt uz turību orientētās reliģiska tipa baznīcās pret mācītāja sievu izturas kā pret pirmo lēdiju, kurai ir pārlieku liela vara un pret kuru izturas ļoti godbijīgi. Tomēr vairumā mazo draudžu pret mācītāja sievu izturas kā pret pēdējo lēdiju – bez mīlestības un iejūtības. Tā rezultātā viņa ir pēdējā, kas apsēžas draudzes kopīgo pusdienu laikā, jo viņai ir jābūt virtuvē; viņa ir pēdējā, kas ienāk baznīcā, lai klausītos sava vīra sprediķi, jo viņu ir apstājušas problemātiskās un reliģiozās draudzes sievietes, viņa ir pēdējā, kurai palīdz situācijās, kad tas nepieciešams, jo viņa ir mūždien aizņemta ar rūpēm par visiem citiem, un viņa ir pēdējā, kura gūst sava vīra nedalītu uzmanību, jo pa telefonu nemitīgi zvana tie, kuri ir nolēmuši, ka ir svarīgāki par viņu.
 

Svētdienas

Daudziem mācītājiem ir bērni. Svētdienās mācītāja sieva faktiski kļūst par vientuļo māti. Viņa pamostas agri, lai sagatavotu garšīgas brokastis, patērzē ar savu vīru un lūdz par viņu pirms viņš dodas sludināt. Tad viņai ir jāpamodina un jāsaģērbj bērni, pašai jāsaģērbjas, jādabū ģimene pietiekoši laicīgi laukā pa durvīm, lai nenokavētu baznīcu, jo, ja viņa nokavēs baznīcu, visi par to runās. Viņai bieži vien nav īpaši ierādītas vietas, kur nolikt automašīnu (ja tāda ir), un, ieejot baznīcā, viņu pārķer cilvēki, kuri vēlas patērzēt – tajā skaitā rupji cilvēki, cilvēki, kas kaut ko pieprasa, kā arī viņas vīra kritizētāji. Tā visa vidū viņa mēģina paturēt acīs bērnus, nest zīdaiņa piederumu somu un citas lietas, un beigu beigās tiek līdz dievkalpojuma zālei, kurā neviens viņai nav saglabājis vietu. Esmu pārliecināts, ka draudze var kaut ko mainīt!
 

Atalgojums

Daudzas draudzes, atalgojot mācītāju, neņem vērā naudas daudzumu, ko mācītāja ģimene iegulda kalpošanā. Ja vēlaties, lai mācītājs dzīvo draudzes tuvumā, lai viņam ir pietiekoši liels mājoklis arī ciemiņiem, lai viņam ir papildus istaba, kurā uzņemt viesus, lai pie viņa uz sapulcēm varētu pulcēties un paēst liels daudzums cilvēku, lai viņš dāsni ziedo draudzei, tam visam ir vajadzīga nauda.

"Svētdienās mācītāja sieva faktiski kļūst par vientuļo māti."

Padomājiet arī par to, cik daudz dzimšanas dienu, kāzu, kāzu jubileju, raudzību un Ziemassvētku dāvanu mācītāja ģimenei jāpērk ik gadu. Kad mūsu draudze vēl bija pašā tās sākumā, mēs burtiski tūkstošiem dolāru gadā iztērējām šādos izdevumos, kaut arī draudze mums neko nemaksāja. Katru gadu mūsu mājās ciemojās vairāki tūkstoši cilvēku un internu, plus mans birojs atradās mājās. Mēs to darījām ar prieku, jo mīlam savu draudzi. Bet mēs arī nonācām parādos, jo nebija nekādas naudas rezerves, un tad, kad mūsu auto, kuram bija 350 000 kilometru nobraukums, salūza, kredītkarte bija vienīgā izeja.

Ja jūsu mācītājs smagi nestrādā un dāsni neziedo, atlaidiet viņu. Ja viņš smagi strādā un dāsni ziedo, tad maksājiet viņam pieklājīgu algu, lai dotu viņa ģimenei brīvību būt dāsnākai un produktīvākai. 

Viens no bēdīgākajiem piemēriem, ko esmu redzējis, bija kādā mazā draudzē. Mācītājam netika maksāta pilna alga, jo nebija pietiekoši daudz ziedojumu. Mācītāja sieva strādāja, lai savilktu kopā galus, un viņi abi atdeva visu savu dzīvi, kalpojot šajā draudzē. Kāds no viņu draudzes padomes, kurš bija atbildīgs par grāmatvedību, lūdza mani konsultēt šo draudzi, jo daudzu gadu gaitā tā nebija augusi. Vispirms es uzdevu jautājumu, cik dāsni ziedo draudzes padome. Tikai divi no sešiem padomes locekļiem visa gada garumā bija devuši kaut cik pieklājīgas naudas summas – pats mācītājs un grāmatvedis. Pārējie četri padomes locekļi, kuriem bija pieklājīgs, stabils darbs, nebija ziedojuši neko vai gandrīz neko. Bet viņi neredzēja problēmu tajā, ka gadu no gada mācītāja sievai bija smagi jāstrādā, lai savilktu kopā galus un ik nedēļu jāatver savas mājas, lai barotu un cilvēkus un tiem kalpotu. Viņa bija viena no galvenajām devējām draudzē. Tas ir noziegums. Un tā notiek bieži.

Tā ir patiesība, ka daudzām draudzēm nav daudz naudas. Tomēr pat tikai centieni rūpēties par mācītāju un viņa ģimeni nozīmē ļoti daudz.
 

Brīvdienas, atvaļinājums un svētku dienas

Bībelē Dievs pavēl visiem saviem cilvēkiem ievērot atpūtas dienu, ko sauc par Sabatu. Protams, cilvēki var šim jautājumam pieiet reliģiozi un kā burta kalpi, bet ir kāds vienkāršs fakts – ja mēs neievērosim Sabatu brīvprātīgi, mums nāksies ievērot piespiedu Sabatu, kad sabruks mūsu veselība un nonāksim slimnīcā. Mācītājam svētdiena ir darbadiena. Dubulta darbadiena, ja viņam ir arī vakara dievkalpojums sestdienas vai svētdienas vakarā. Viņam ir jāiedala cits laiks Sabatam.

Tāpēc, ja ir pienākusi brīvdiena vai atvaļinājuma laiks kopā ar ģimeni (kas ir ļoti būtiski), kādam citam ir jāstājas vietā, lai atbildētu uz viņa telefona zvaniem, tiktu galā ar neparedzētiem gadījumiem un ganītu ganāmpulku. Saujiņa dramatiski noskaņotu, pieprasīt mīlošu draudzes cilvēku var izjaukt mācītāja ģimeni, nemitīgi zvanot, nākot ciemos vai bez pamatota iemesla iejaucoties vakariņu laikā, brīvdienās un atvaļinājumā. Šādi cilvēki ir patmīlīgi un nesaprot, ka mācītājam, kuram ir mazs ganāmpulks – ģimene un liels ganāmpulks – draudze, nevar veltīt visu savu laiku vienai avij, kas vienkārši jūtas vientuļa. Šādām avīm ir jāpavada laiks ar citām avīm, un jādod mācītājam atpūta.

Svētku dienas arī ir grūts laiks mācītāja sievas dzīvē. Atšķirībā no pārējām draudzes sievietēm, viņa nevar izbaudīt Mātes dienu, Tēva dienu, Lieldienas, Ziemassvētku vakaru, Ziemassvētku dienu un citas svētku dienas, pavadot laiku ar savu ģimeni un aizejot uz baznīcu. Kāpēc? Tāpēc, ka vīram katru gadu ir jāstrādā šajās dienās. Tāpēc lūdziet par viņu, pateicieties viņai un esiet iejūtīgi pret to upuri, kas viņai jānes visas draudzes labā.
 

“Tās” sievietes

"Patiesībā Bībelē nav minēts amats, kura nosaukums ir “mācītāja sieva”. Tas ir tāpēc, ka mācītāja sieva ir tāda pati kristīgās draudzes locekle kā visi pārējie."

Šādas sievietes ir leģions. “Tās” sievietes ir uzbāzīgas, mīl pieprasīt un valdīt pār mums, izmantojot vainas sajūtu. Viņas mēģina panākt, ka mācītāja sieva kļūst par viņu draudzeni, sagaida, ka viņa ieradīsies uz visiem draudzes pasākumiem, viņām ir sapnis par to, kā būtu jāizskatās mācītāja sievas darba aprakstam (piemēram, mācītāja sievai jābūt atbildīgai par sieviešu kalpošanu), prasa, lai mācītāja sieva vienmēr ir gatava atbildēt uz viņu telefona zvaniem un e-pastiem, sagaida, ka varēs nākt uz mācītāja mājām tad, kad iegribēs, un viņas cenšas baznīcas stūri pārņemt savās rokās, manipulējot ar mācītāja sievu. Šādas sievietes bieži ir ļoti reliģiozas, un ar viņām ir grūti tikt galā.

Patiesībā Bībelē nav minēts amats, kura nosaukums ir “mācītāja sieva”. Tas ir tāpēc, ka mācītāja sieva ir tāda pati kristīgās draudzes locekle kā visi pārējie. Viņas pirmā prioritāte ir būt dievbijīgai sievietei, dievbijīgai sievai un tad dievbijīgai mātei. Tikai pēc tam nāk visi pārējie pienākumi. Ja viņa ir aizņemta savā ģimenē un kalpošanā, kas viņai ir kopā ar vīru, ja viņa kalpo saviem bērniem un viesiem, kas viņus apciemo, tad viņas trauks ir vairāk kā pilns. Ja viņa vēlas lietot kādas dāvanas, lai kalpotu draudzē, un viņiem abiem ar vīru tā šķiet laba ideja, tas ir skaisti, bet to no viņas nedrīkst sagaidīt. Varbūt, kad viņas bērni izaugs lielāki, viņai būs vairāk laika, ko ieguldīt kalpošanā, ja tas ir tas, ko viņa kopā ar vīru vēlas un uz ko jūt aicinājumu.

Esmu svētīts, jo aprecēju sievieti, kura mīl gan Jēzu, gan draudzi. Viņai nav vēlmes strādāt pēc tam, kad mūsu bērni izaugs, bet viņa vēlas mācīt un sagatavot sievietes vairāk kā to spēj tagad. Šobrīd viņa ir aizņemta ar pieciem maziem bērniem, un maz laika paliek sieviešu apmācībai un cita veida kalpošanai draudzē. Kad mūsu bērni izaugs, viņa vairāk laika veltīs formālai kalpošanai draudzē kā draudzes brīvprātīgā darbiniece, ja mēs abi sapratīsim, ka Dievs viņu uz to ir aicinājis.

Šīm sievietēm ir jāzina, ka mācītāja sievai vienlīdz draudzīgi jāizturas pret visiem cilvēkiem, bet nevajadzētu no viņas sagaidīt, ka viņa būs visu cilvēku draudzene. Viņai tāpat kā visiem pārējiem ir tiesības izvēlēties draudzenes. Tā ir viņas izvēle, ar ko viņa pavadīs laiku, kam atvērs savu sirdi, ko aicinās uz savu dzimšanas dienu un uz savām mājām.
 

Vērtīgi padomi

Noslēgumā es vēlos mudināt cilvēkus, kuri mīl savu draudzi un tās vadītājus, lai viņi lūdz un rūpējas par mācītāja sievu, kuras kalpošana ir tik nozīmīga, bet pret ko bieži vien izturas ar nevērību vai pieņem kā pašu par sevi saprotamu. Dāvanas ir labs, praktisks veids, kā mīlēt mācītāja sievu, bet vēl pārdomātāka dāvana ir nauda vai dāvanu kartes, lai viņa pati varētu nopirkt to, kas vajadzīgs vai ko viņa vēlas. Dāvanas mērķis netiek sasniegts, ja mācītāja sievas māja ir pilna ar lietām, ko viņa nelieto, bet jūt pienākumu izlikt apskatei, lai tad, kad jūs atnākat ciemos, viņa jūs neaizvainotu. Dodiet dāvanas un pateicieties viņai. Uzrakstiet viņai pateicības kartīti. Meklējiet iespējas kalpot un palīdzēt viņai svētdienās.

Paldies Dievam, pēc vairākiem sāpīgiem kalpošanas gadiem Mars Hill draudze ir sasniegusi brīnišķīgu briedumu. Mēs ar Greisu tiekam mīlēti un atbalstīti. Tāpēc šis emuārs ir pilns ar padomiem, kas mūsu draudzei vairs nav vajadzīgi. Bet daudzas mācītāju sievas šādu attieksmi vēl nesaņem, tāpēc ceru, ka kādi no jums varēs kļūt par svētību viņu dzīvē.