Miķelis Titovs

Ievietots: 19.02.2015 / LBDS ziņas

Miķelis Titovs

17.11.1928. - 12.02.2015.

„Ne es pēc savas gribas pasaulē ienācis, ne arī es pēc savas gribas no pasaules aiziešu”, un „ Mēs varam būt pateicīgi Dievam... ” - tik bieži dzirdēti vārdi no krietna vīra Miķeļa Titova mutes Liepājas baptistu Ciānas draudzē. Abi šie teikumi tik ļoti saistās kopā laikā, kad Miķelis jau otrpus Mūžības vārtiem, un mums, palicējiem, nu jau atliek vienīgi pārdomāt Miķeļa dzīvi un veikumu. Dievs patiesi bija devis dāvanu, ne pēc mūsu gribas un saprašanas, bet ļoti labu dāvanu - sievai Ausmai mīlošu, galantu vīru, meitai Inārai gādīgu tēti, darbabiedriem Liepājas rajona Patērētāju biedrībā 30 gadu garumā apbrīnojami pedantisku, tādēļ ar labām sekmēm darbojošās noliktavas vadītāju, atbildīgu pienākumu veicēju Aizputes draudzē, vēlāk Liepājā Ciānas draudzē kora tenora grupas balstu, dueta dziedātāju, diakonu, kurš, vairāk kā citi, atrada laiku apmeklējumiem mājās; rūpīgu un izdarīgu draudzes padomes priekšsēdētāju (1983. - 2001.), no deviņdesmito gadu sākuma draudzes vecaju, kura viedoklī vienmēr bija vērts ieklausīties. Mēs varam būt pateicīgi Dievam arī par Miķeļa Titova ieguldījumu Latvijas Baptistu draudžu savienības darbā. LBDS kongresā, 1990. gada janvārī, ievēlēts LBDS Revīzijas komisijā un, grūtajā draudžu īpašumu atgūšanas laikā, ilgstoši, gandrīz 10 gadus bijis tās priekšsēdētājs. Nebūdams speciālists īpašumu lietās, viņš izurbās cauri likumu grāmatām un varēja dot padomu draudzēm īpašumu atgūšanas jautājumos. Labākais draudzes priekšnieks, kāds var būt, - tā par Miķeli atsaucas visi mācītāji, ar kuriem kopā bijis lemts kalpot. Viss padarīts vienmēr laikā, precīzs, ar blociņu un zīmuli kabatā, ar savu viedokli, gatavs uzklausīt cita viedokli. Ar labu humora izjūtu un smaidu. Kā tēvs un padomdevējs saviem pēcgājējiem draudzes darbā. Lūdzējs, beidzamajā laikā sakot, ka lūgšanai par draudzi un cilvēkiem laika nu ir tik daudz, kā nekad agrāk. Kā vīrs, pacietīgs līdz beidzamajam, ar staltu stāju, melnā mētelī un baltu šalli, - tāds mums paliks atmiņā Miķelis Titovs. Ne pēc savas gribas pasaulē ienācis, ne arī pēc savas gribas no pasaules aizgājis. Savu padarījis.

Jānis Čirkšis

Liepājas Ciānas draudzes padomes priekšsēdētājs

← Citi raksti