06.04.2020 Pārdomas E.Mažis

Klusajā nedēļā mēs īpaši domājam par Kristu un Viņa zemes dzīves pēdējo nedēļu. Apustulis Pāvils atklāj Kristus būtību. Kalps visiem. Nevis piespiests, bet aiz laba prāta. Mums ir bail no šāda stāvokļa, jo domājam, ka tad citi cilvēki mūs izmantos, ka tad mums nebūs nekādas brīvības, jo vienmēr, kad kāds pasauks, mums vajadzēs skriet un palīdzēt… Bet tā tas nebūt nav, jo kalpa sirds nozīmē, ka es esmu iejūtīgs, ka neesmu nevērīgs pret citiem cilvēkiem.
Jēzus kalpoja cilvēkiem tik dažādā veidā. Vienus pamācīja, citus uzklausīja, citreiz runāja skaļi, citreiz nerunāja nemaz. Viņa kalpošana bija arī praktiska, mazgājot mācekļu kājas, pieskaroties spitālīgajiem, ļaujot arī citiem kalpot Viņam, kad Marija izlēja uz Viņa kājām eļļu un žāvēja tās ar saviem matiem. Cik krāsaina kalpošana! Bet kā saprast to, ka Viņš sevi iztukšoja? Tradicionālais viedoklis ir, ka Jēzus iztukšoja sevi no dievišķiem atribūtiem, ierobežoja sevi cilvēka ķermenī. Bet varbūt iztukšošanās notika tad, kad Viņš atsacījās būt par ķēniņu, bet izvēlējās kalpot citiem. Viņš kļuva par kalpu ikvienam cilvēkam un darīja to ar lielu mīlestību. Jēzum nevajadzēja, ka Viņu pagodina, tieši pretēji - Viņš izolēja sevi ikreiz, kad cilvēki gribēja Viņu celt par ķēniņu. Mums vajadzīgs Svētā Gara spēks, lai piedzīvotu kaut nedaudz no šādas kalpošanas. Pāri visam - kalpa sirds, kas mīl Jēzu un cilvēkus!

LBDS Padomes brālis, mācītājs Edgars Mažis