02.04.2020 Pārdomas- A.Megne

“Bijība Tā Kunga priekšā, ir visas gudrības sākums”. (Psalms 111:10)

Bērnībā mani vecāki mēdza teikt – mēs neslimojam! Un tiešām, pateicība Dievam, mani ģimenes locekļi bija svētīti ar ļoti labu veselību. Gadiem ejot – gan skolā, gan vēlāk arī darbavietā, tas veicināja vēlmi uz citiem, kuri “atļāvās” slimot, skatīties ar zināmu neizpratni. Būšu godīga, pie sevis mēdzu nodomāt – vārguļi, jo neapzināti bija izveidojusies pārliecība, ka slimošanu (vai pretēji neslimošanu) varam ietekmēt mēs paši. Savai lepnībai mācību saņēmu pamatīgu un ļoti sāpīgu. Mūsu dēlam, 7 gadu vecumā, atklāja plašu galvas smadzeņu audzēju. Šis fakts pilnībā lauza manu priekšstatu par to, ko mēs spējam un nespējam ietekmēt.

Arī šajā laikā netrūkst cilvēku, kuri ar pārliecību un pat zināmu bravūrību saka, ka viņi nesaslims - vīruss ies viņiem secen. Citi kā iemeslu min jaunību, citi - veselīgu dzīvesveidu, elpošanas tehnikas, rūdīšanos aukstā ūdenī, labāko vitamīnu, īpašu eļļu lietošanu vai pat ticības lielumu. Arī mēs, tik ļoti, ļoti ticējām, ka mūsu dēlam audzējs nekad vairs neatgriezīsies, bet audzējs izauga no jauna...
Es nenoliedzu rūpes par sevi un ticības spēku, bet dažkārt pilnīgi nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem slimība vai kāda cita liksta mūs piemeklē. Tāpēc noliksim savu lepnību pie Jēzus kājām, atceroties, ka visas gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā. Tēvs, piedod manu lepnību.
Es paceļu acis uz debesīm, no turienes nāk mana palīdzība, un pasakos par šo dienu, kā dāvanu no Tevis! Paldies, ka šodien varu redzēt, dzirdēt, just, elpot un piedzīvot, cik liela ir Tava žēlastība.

LBDS padomes māsa Agnese Megne