Svētīga cilvēka ceļš - februāris 2023

“Pa tam ceļinieki bija sasnieguši Grūtību kalnu, kur šaurais ceļš slienas taisni augšup, kamēr pa labai un kreisai rokai nogriezās divi plati ceļi, kas gāja pa klajumu. Kristīgais ne acumirkli nešaubījās, pa kuru ceļu tam būtu jāiet; viņš uzdzēra atspirdzinošu malku no Pestīšanas avota, kas izplūda no kalna apakšas, un tad dziedādams kāpa augšā uz kalnu”. (Dž. Benjens “Kristīga cilvēka svešniecības ceļš”, J. A. Freija tulkojums)

Lai arī formāli 84. psalms nav ievietots starp Psalmu grāmatas svētceļnieku dziesmām, pēc būtības tas tāds ir. Ceļotāja prātā ir mērķis – nokļūt Jeruzālemē, Templī. Nokļūt vietā, kur Dievs apsolījis savu klātbūtni. “Mana dvēsele ilgojas un tvīkst pēc Tā Kunga pagalmiem”.

Katru gadu trīs svētku laikos Dieva tautai bija pienākums sapulcēties galvaspilsētā. Jeruzāleme atrodas Apsolītās Zemes augstākajā vietā, ap 800 metru virs jūras līmeņa. Tas nozīmē, ka svētceļojums lielākoties veda pret kalnu. Mūsu jaunais Bībeles tulkojums šīs svētceļotāju dziesmas precīzi apzīmē par augšupceļa dziesmām.

Svētīgs ir tas, kura spēka avots ir Dievā, Viņa teiktajos vārdos un apsolījumos. Svētīgs tas, kura nespēkā Kristus spēks parādās.

Arī uz kristieša dzīvi var skatīties kā uz svētceļojumu, līdz kamēr nostāsimies “Dieva priekšā Ciānā”. Ja iesim pareizā virzienā, tā būs kāpšana kalnā, iešana pret vēju vai peldēšana pret straumi. Dažbrīd nāksies pievārēt pat ļoti stāvas nogāzes. Mūsu iedzimtā gravitācija vilks pretējā virzienā. Vilinoši liksies vieglākie sānu ceļi. Tad ir labi, ja mums, līdzīgi šī psalma dziedātājiem vai Kristīgajam no augstākminētā Dž. Benjena klasiskā darba, prātā un acu priekšā paliek mērķis. Tas palīdzēs saglabāt pareizo virzienu un dos spēku izturēt līdz galam.

Augšupceļam ir nepieciešams spēks. Bez tā nevarēs uzkāpt kalnā. Tāpēc “svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku”. Svētīgs ir tāds ceļotājs, kas spēku iziet caur raudu ieleju nemeklē sevī, cilvēkos, statusā, varā vai idejās. Svētīgs ir tas, kura spēka avots ir Dievā, Viņa teiktajos vārdos un apsolījumos. Svētīgs tas, kura nespēkā Kristus spēks parādās.

Svētīgs cilvēks ir ceļā. Ceļš nav domāts stāvēšanai. Svētīgs cilvēks dodas augšup.

Spēka noslēpums ir svētceļnieka attiecībās ar Kungu – svētīgi ir tie cilvēki, “kam sirdīs stāv Tavi ceļi”. Latviešu tulkojumā atrodamais vārds “stāv” dod mānīgu priekšstatu par statisku, sirdī ieslēgtu ideju. Iespējams, patiesajai domai atbilstošāk izsakās mūsu jaunais tulkojums - svētīgi ir ļaudis, kam “Tempļa ceļš viņu sirdīs”. Svētīgs cilvēks savu sirdi un domas ir pagriezis Tempļa virzienā. Svētceļotāja dzīvei ir virziens un jēga.

Svētīgs cilvēks ir ceļā. Ceļš nav domāts stāvēšanai. Svētīgs cilvēks dodas augšup. Svētīgs cilvēks nepaliek pie grēka piedošanas un jaunpiedzimšanas piedzīvojuma. Viņš ik dienas piedzīvo Dieva mīlestības spēku, kas palīdz aiz sevis atstāt svētīgus pēdu nospiedumus, pat raudu ieleju šķērsojot. Svētīgs cilvēks saprot mērķa vērtību. "Tiešām, viena diena Tavos pagalmos ir labāka nekā tūkstoš citas". Viņa acis ir pievērstas pilsētai kalnā. Viņš “iet no spēka uz spēku, līdz kamēr parādās Dieva priekšā Ciānā”.

Daudzi mūsu līdzcilvēki kopā ar mums nesen svinēja Ziemassvētkus draudžu sagatavotos dievkalpojumos. Iespējams, viņi bija pacilāti un iepriecināti. Liela daļa no viņiem šī gada beigās atkal meklēs ceļus uz baznīcām, lai piedzīvotu ko līdzīgu. Bet vai starp svētkiem būs noticis svētceļojums? Svētīgs cilvēks nākošajos Ziemassvētkos atskatīsies uz gadu un ieraudzīs, ka ir iepazinis Dievu labāk, ilgojas pēc Viņa vairāk, mīl Viņu dziļāk.

"Ar labā iekārošanu vēl viss nav darīts. Tā ir tikai viena puse. Labo arī satvert, padarīt par dzīves saturu, – lūk, sūrākā cīņa. Bet arī vienīgi vērtā cīņa". (Šī gada jubilārs, bīskaps emeritus Pēteris Egle (1903-1993) "Īstā cīņa", Kristīgā Balss Nr2, 1938)

Aivars Vadonis
Mežgalciema draudzes mācītājs