Nesaprotamā žēlastība - maijs 2025

Esmu izpirkts, Kristus asinīs man dota pestīšana - šie vārdi ir patiesība! Cīņa ar sevi sākas, kad negribas noticēt patiesībai. Kad meli – ka esmu slikts, ka man kaut kas jāpierāda, lai būtu cienīgs – skan ticamāk. Tad nāk vēsts: Kristus ir miris par maniem grēkiem un samaksājis manu parādu. Grūti saprast, kā uz to reaģēt? Tā ir žēlastība, un žēlastība nav izskaidrojama. Vieglāk ir domāt, ka ceļš uz pestīšanu sākas ar sevi un saviem darbiem, bet tas sākas ar Jēzu. Kamēr neesi izpratis Dieva vareno žēlastību, kas atklājusies Kristū, ar tevi viss ir kārtībā! Debesu Tēvs vienmēr ir gribējis, lai mēs, aptraipītie un noklīdušie bērni, pēc saviem centieniem "pasaulē laimi meklēt" pārnāktu mājās un dzirdētu Viņa balsi: "Es tevi visu laiku gaidīju un neesmu novērsis Savu skatienu no tevis!" Tā ir žēlastība, kas liek mums krist Tēva priekšā apbrīnā un pazust Viņa mīlestības dziļumos. Un, kamēr nevarēsim to izskaidrot, ar mums viss būs kārtībā. Dievs mums nav devis žēlastību, lai mēs to saprastu, bet lai pieņemtu. Daudz esmu domājis par pestīšanu un tās vietu Gara bruņās. Kāpēc pestīšanas bruņu cepure? Jo lielākās cīņas notiek prātā. Velns cenšas iekarot Dieva bērnu domas – vai Dievs mani patiešām mīl? Vai Viņš man piedevis? Šī cepure apsargā prātu no melu bultām. Apziņa par pestīšanu ir tā, kas mani sargājusi – ka es varu brīvs stāvēt pilnīgā mierā, jo Kristus jau ir nolīdzinājis grēka varu manā dzīvē.

Gabriels Zīverts
Jauniešu kalpošanas vadītājs Jelgavas draudzē