28.04.2020 Pārdomas O.Lūsis

28.04.2020

 

Nehemijas grāmata var iedvesmot ikvienu, kurš vēlas sākt kādus darbus. No Nehemijas mēs varam mācīties par svēto neapmierinātību, par lūgšanu un gavēšanu. Mēs varam mācīties par attieksmi pret Dievu, pret apkārtējiem, arī pret nelabvēļiem.

“Celsimies un celsim!” saka Nehemija (Nehemijas 2:18). Mēs vēršam uzmanību uz Nehemiju. Bet kur gan ir citi?
Kad jūdi apciemo Nehemiju un viņš tos izjautā par situāciju Jeruzalemē, viņi saka: “Tie, kas atlikuši tajā pavalstī un netika aizvesti trimdā, ir lielā nelaimē un kaunā, jo Jeruzālemes mūri ir sagrauti un tās vārti ir sadedzināti.” (Nehemijas 1:3) Vai tad viņi paši nav tie, kas nāk no sagrautās pilsētas? Vai tieši šie jūdi nezina situāciju vislabāk? Vai viņi nav tie, kas varētu “celties un celt”? Nē. Viņi ir gatavi dzīvot gruvešos, “lielā nelaimē un kaunā”,
nevis ko mainīt.

Mēs zinām, ka Nehemijas statuss bija augstāks par daudziem citiem. Viņš bija iemantojis ķēniņa uzticību un tāpēc varēja panākt arī atbalstu savai misijai. Bet ne jau Nehemija atjaunoja sagrautos mūrus. To darīja jūdi. Tie paši jūdi, kas apraudāja savu likteni. Vēl brīdi pirms viņiem šķita, ka viss ir zaudēts, ko gan vairs var iesākt. Arī šodien kādi mūri ir sagrauti. Bet Dievs kā toreiz bija kopā ar Savu tautu, tā arī šodien Viņš ir kopā ar mums. Mums tikai jāizvēlas, kurā pusē vēlamies būt mēs paši.

sludinātājs
Oskars Lūsis