24.04.2020 Pārdomas A.Vadonis

24.04.2020

 

Arī jūs paši kā dzīvi akmeņi tiekat uzcelti par garīgu namu… (1. Pētera 2:5a)

Vai esat ievērojuši, kā būvēta ķieģeļu siena? Katrā kārtā ķieģeļi ir likti pamīšus. Rezultātā katrs no tiem balstās uz diviem citiem, savukārt pats tas atkal balsta divus.

Apustulis Pēteris norāda, ka līdzīgā veidā arī mēs kā dzīvi ķieģeļi veidojam Draudzi. Mēs esam vajadzīgi cits citam. Kāds balsta mani, kādiem citiem par svētību esmu es.

Tieši tāpēc šis distancēšanās laiks ir izaicinājums Draudzei. Jā, mums ir tehniskas palīgierīces, lai kontaktētos. Tās vajag izmantot. Cerams, ka mums arī atbrīvojas laiks lūgšanai, kurā Bībele pat pieļauj distancēšanos no citiem. Bet apustulis ir nepārprotams – Meistars katram ķieģelim ir paredzējis vietu celtnē. Būt attālinātam ir izņēmuma stāvoklis. Vai, atgriežoties normāliem apstākļiem, varētu būt, ka kāda daļa no mums vairs nejutīs vajadzību pēc satikšanās klātienē? Jo būt attālinātam ir ērti. Un ekrāna piedāvājums ir plašs.

Taču viens ķieģelis nav māja. Mums ir nepieciešama nepastarpināta garīga saskarsme. Šodien, tāpat kā pirmo kristiešu laikā, īpašu nozīmi iegūst ģimenes kā draudzes pamatšūnas. Un īpašu nozīmi atgūst namatēvs kā ģimenes kopīgās garīgās dzīves organizētājs. Lūgsim par draudžu vīriem un tēviem, lai Kungs var būvēt savu Draudzi viņu vadītajās rīta vai vakara lūgšanās un Bībeles lasījumos.

mācītājs
Aivars Vadonis