19.03.2020 Pārdomas- M.Anševics

Bieži katra cilvēka dzīve nonāk krustcelēs starp steidzamo un svarīgo. Pavisam dabiski cilvēka domas un rīcība nosliecas par labu steidzamajam. Naudas pelnīšana, izglītība, ko ēdīsim, ar ko ģērbsimies, mašīnas remonts, svarīgas tikšanās un citas līdzīgas lietas. Tās nodarbina mūsu prātu un padara ikdienu steidzīgu un strauju. Ļoti bieži mūsu nedēļas plāni ir saistīti tikai ar šīm steidzīgajām darbībām. Aiziet, nopirkt, atvest, piezvanīt, paspēt, nenokavēt utt. Ikdienas dzīvē šīs ir nozīmīgas lietas, bet tās mēdz nomākt to, kas ir PATIEŠĀM svarīgs.
Mans nedalītais laiks bērniem un laulībai, laiks atpūtai, laiks attiecību sakārtošanai ar Dievu.
Bieži apzināmies, ka šīs lietas ir neatsverami svarīgas, bet, tā kā vienmēr ir kaut kas steidzams, mēs tās atliekam uz priekšdienām.
Apkārt klejojošais vīruss daudzējādā ziņā ir postošs un nepatīkams, bet tam ir arī laba blakusparādība. Uz brīdi ir apstādināti daudzi mūsu steidzamie plāni, un ir pavēries negaidīts, bet ļoti vajadzīgs brīdis pievērsties tam, kas ir patiešām svarīgs.Arī Jēzus kādā brīdī cilvēkiem atgādināja, kas ir patiešām svarīgs, iepretī mūsu steidzīgajām ikdienas rūpēm: "Bet, dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja ev. 6:33)
Ar šo piespiedu pauzi mums tiek atgādināts, ka tuvošanās Dievam un Viņa vērtībām šobrīd ir gan svarīga, gan steidzama! Izmantosim šīs dienas, lai pievērstos ne tikai steidzamajam, bet arī patiesi svarīgajam!