14.05.2020 Pārdomas M.Voronovs

14.05.2020

 

Bieži vien par cilvēku spriežam pēc viņa izskata. Šodien, kad saziņa notiek attālināti un tiešsaistes kamerā katrs var parādīt skaistu smaidu, mums jāmācās skatīties gara acīm, kā lasām Pāvila 2. vēstulē korintiešiem: “Jo mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā.”

Tikai un vienīgi ticībā es kā Dieva bērns varu redzēt savu debesu Tēvu. Tikai ticībā es varu redzēt Dieva darbus savā dzīvē. Tikai ticībā es varu pieņemt Kristus draudzes esamības garīgo realitāti. Bez šīs pieņemšanas, bez ticības Bībelei kā Dieva Vārdam man nebūs spēka izdzīvot savā kambarī šajā nemiera pilnajā karantīnas laikā.

Dzīvot ticībā nav viegli, īpaši, ja tajā neesi trenējies. Jēzus deva mums piemēru, kā trenēt savu garu – caur ciešanām, caur savu vēlmju ierobežošanu, caur lūgšanām mēs varam būt gatavi. “Savās miesas dienās ar stipru balsi un asarām Viņš ir raidījis daudz karstu lūgšanu pie Tā, kas Viņu varēja izglābt no nāves, un ir ticis atpestīts no bailēm un, Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis” (Ebrejiem 5:7-8). Šodien svarīgi izmantot visu Dieva ieroču klāstu (Efeziešiem 6:11-12), lai cīnītos par savas dvēseles mieru. Dzirdot ziņas televīzijā, lasot komentārus un viltus ziņas, ir tik viegli padoties satraukumam un pievienoties naida plūsmai. Kristietis, kas trenējies skatīties gara acīm, spēj redzēt notiekošā sakni. Un, ja šī sakne ir rūgta, nepieņemt to kā vadlīniju savai dzīvei.

Slava Dievam par Viņa klātbūtni mūsu dzīvē, par Bībeli, caur kuru tiekam vadīti Svētajā Garā.

mācītājs
Mihails Voronovs