14.04.2020 Pārdomas E.Mažis

14.04.2020

 

Šīs nedēļas pirmās dienas vakarā, kad mācekļi, baidīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, atnāca Jēzus un, nostājies viņu vidū, sacīja: “Miers jums!” To sacījis, viņš rādīja tiem savas rokas un sānus. Mācekļi, ieraudzījuši Kungu, kļuva līksmi. - Jāņa 20:9-20

Augšāmcelšanās stāsts ir pilns ar emocijām. Bailes, asaras, līksmība jeb liels prieks. Gluži kā šodien, kad emocijas mainās straujāk kā agrāk. Mācekļi baidās no jūdiem, aizslēgtas durvis, neziņa, šaubas, jautājumi. Vai Jēzus varēja izglābt? Vai mēs būtu varējuši Viņu aizstāvēt Ģetzemanes dārzā? Ko lai dara ar Mariju Magdalēnu, kura saka, ka esot Viņu redzējusi dzīvu? Nereti mēs esam vieni ar saviem grūtajiem jautājumiem par Dievu, ticību un mūsu attiecībām. Varbūt mācekļi diskutēja, strīdējās. To teksts neatklāj. Bet Jēzus nāk un saka - Miers jums! Kāpēc Viņš saka šos vārdus? Vai tāpēc, ka mācekļi pieļāva domu, ka Viņa pirmie vārdi varēja būt rājiens un nopēlums? Vai tāpēc, ka bailes var aizdzīt miers, kurš nāk no paša Jēzus? Miers, kurš mazina mūsu katra bailes par savu dzīvību, par savu ģimeni. Un tad Jēzus rāda savas rētas. Tās ir īstas. Tās nav uzkrāsotas ar nomazgājamu krāsu. Ļoti dārgas rētas! Un tieši rētu uzlūkošana atnes lielu prieku un sajūsmu, jo Jēzus ir visu izdarījis, miris par cilvēku grēkiem un augšāmcēlies. No bailēm uz lielu prieku. To var piedzīvot ikviens, uzlūkojot Jēzu.

LBDS Padomes brālis, mācītājs Edgars Mažis