08.05.2020 Pārdomas M.Rožkalns

08.05.2020

 

“Pateicieties vienumēr un par visu Dievam Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā.” (Efeziešiem 5:20)

Iespējams, atraktīvās pretrunas dēļ šie Pāvila vārdi tiek citēti biežāk laikos, kad ir šķietami maz iemeslu pateicībai. Jo kāda gan jēga par tiem atgādināt dienās, kad cilvēkam pat sīkumi iezīmējas gaišās krāsās. Tādēļ arī aizvadītajās izolācijas nedēļās, visticamāk, mēs katrs esam dzirdējuši kādu šo Rakstu vietu pieminam.

Bet patiesībā šie panti tumšajām dienām ir tikpat maz adresēti kā gaišajām – tie vispār nav piesaistīti laikiem! Jo bez vārda “vienumēr” Pāvils ir pievienojis vēl vārdus “par visu.” Tātad, pat ja nebūtu vārda “vienumēr”, teikums nezaudētu savu pamatdomu, jo vārdi “par visu” jau ietver visu, kas vien var tikt piedzīvots – kā labos, tā sliktos laikos.

Tā nu kristieša prāts tiek pacelts pāri laikiem, priekiem un bēdām – uz beznosacījuma pateicību. Tā ir cita veida domāšana jeb ‘maindsets’. Uz Kristus mūžigās klints stāvēdami, mums katri laiki iezīmējas ar savām iespējām: miera un pārticības laikos draudzes ārēji plaukst, taču iekšēji nereti piepildās ar viltus ticīgajiem; nemiera un trūkuma laikos draudzes ārēji cieš, taču iekšēji attīrās, izkristalizējoties patiesajiem Kristus mācekļiem. Draudzēm visi laiki var būt par svētību.

Paldies Dievam par koronavīrusu! Paldies par visiem cilvēkiem, kuri šajos nemiera laikos iepazīst Dievu un pievienosies draudzēm! Un paldies Dievam par visiem, kuri arī šajā vētrā joprojām ir uzticīgi draudzei. Paldies Dievam!

sludinātājs
Markus Rožkalns