07.05.2020 Pārdomas M.Lindmanis
07.05.2020.
„Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība? Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi.” Psalmi 121:1-2
Maija pirmajās dienās mēs tiekam vairāk aicināti atcerēties un domāt par Latviju. Domāt par valsti, par brīvību, par mieru un dažādu tautību attiecībām mūsu valstī. To darot, tiek pieminēti un dažkārt pat pārmērīgi cildināti cilvēki, kuri pieņēma lēmumus un rīkojās. Tad gribas jautāt: „Kur paliek Dievs?” Un atgādināt:
Dievs bija ar jums – atminieties!
Dievs ir ar jums – nešaubieties!
Dievs būs ar jums – uzticieties!
No kurienes gaidām palīdzību un risinājumu šodienas apstākļos, turpinoties ārkārtas situācijai?
Vispirms nepieciešams pacelt acis. Neviens neko no Dieva nevar saredzēt, ja negrib pacelt acis uz augšu, atraujot skatienu no zemes lietām. Kad paceļam acis, tad mūsu skatiens sastopas ar Dieva skatienu.
Ir nepieciešams celt skatienu pareizā virzienā. Tas nozīmē – uz augšu, ne pa labi, ne pa kreisi, bet uz augšu, uz mūsu Kungu.
Ir jābūt pareizai motivācijai un pārliecībai. Mana palīdzība nāk no Tā Kunga! Ne no cilvēkiem, ne no apstākļiem, ne no manis paša, bet no Tā Kunga.
Lai ik rītu no jauna paceļam savu skatu uz tiem kalniem, no kurienes apsolīta mums palīdzība. Tas ir mūsu Kungs, kurš ir apliecinājis: „Pasaulē jums ir bēdas, bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!” (Jāņa ev. 16:33)
mācītājs
Miervaldis Lindmanis
