06.05.2020 Pārdomas G.Lašauri
06.05.2020
Tiešsaistes draudze ir šībrīža realitāte, iespēja un risks. Kādi skatās dievkalpojumu, ēdot brokastis un vēl gultā dzerot rīta kafiju, un priecājoties, ka šādi dievkalpojumi gan ir labi – nav pat nekur jābrauc, jāsapošas. Citi mājās, attālināti piedaloties dievkalpojumā, vienlaikus ilgojas būt draudzē, kopā pielūgt, satikt māsas un brāļus, uzlikt rokas, aizlūgt citam par citu. Risks būt ceļā, kas ved uz draudzes būtības pazaudēšanu, vai arī iespēja no jauna izprast un izjust vajadzību pēc draudzes vienotības un lūgšanu kopības.
Jau Bībelē pamanām attālinātas “tiešsaistes” draudzes pazīmes. Piemēram, apustulis Pāvils, esot apcietinājumā Romā, sūta vēstules draudzēm, attālināti vada, norāj, uzteic, dod padomus. Šodien tās varētu būt īsziņas, telefona zvani, satikšanās tiešsaistes platformās. Arī tajā laikā kristiešu pulcēšanās bija ierobežota, Dieva Vārda mācība notika attālināti, tomēr viņu ilgas bija pēc kopības.
Lietosim tehnoloģiju iespējas, pateiksimies Dievam par tām, bet pāri visam – ilgosimies pēc Dieva bērnu sadraudzības draudzē. Lūgsim pēc laika, kad ne vien varēsim attālināti iedrošināt cits citu, bet arī dzīvē realizēt to aicinājumu, kuru lasām Vēstulē ebrejiem 10:24-25: “Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.”
sludinātājs
Guntars Lašauri
