01.05.2020 Pārdomas K.Kārkliņš

Ko tu nodomātu, ja kāds tev pajautātu: “Kā tev ar sirdi?” Iespējams, pirmais, kas nāktu prātā, dzirdot šo jautājumu, ir, ka kāds satraucas par tavu veselību. Šāds jautājums varētu šķist visai dīvains, īpaši, ja iepriekš nav bijušas veselības problēmas. Tomēr šis ir jautājums, kurš būtu jāuzdod biežāk, ne tikai ārkārtas stāvokļa laikā, bet arī pavisam parastā ikdienā.

Gudrais Sālamans rakstījis: "Vairāk par visu sargi savu sirdi, jo no tās dzīvība izverd!" (Pamācības 4:23) Sirds Bībelē apzīmē cilvēka būtības centru. Sirdī atrodama mūsu ticība (Romiešiem 10:9-10), un no turienes nāk arī dažādas neglītas lietas (Marka 7:21-22). Mūsu vārdi, attieksme un rīcība dažādās situācijās, bet jo īpaši krīzes brīžos vai arī gluži pretēji - brīžos, kad mūs neviens neredz, parāda to, kas ir mūsu sirdī. Reizēm mums to izdodas uz laiku noslēpt. Piemēram, svētdienās, kad vēl mums bija iespēja sanākt kopā. Tagad to varam izdarīt vēl vieglāk, jo citus cilvēkus aci pret aci satopam vēl retāk. Tomēr no sevis jau neaizbēgsi. Arī mūsu tuvinieki noteikti ir pamanījuši dažādus niķus un stiķus, kas ik pa brīdim izsprūk. Un pats galvenais - Dievs to visu ļoti labi zina. Kā savā dziesmā raksta Oča jeb Atis Rijnieks - “nav jēgas izlikties, nav jēgas liekuļot, esmu kā uz delnas tev, Kungs!”