01.04.2020 Pārdomas- I.Hiršs

01.04.2020

Caur ciešanām uz uzvaru

Jēzus iet uz Jeruzalemi, lai ciestu. Mācekļi droši vien no šī gājiena gaida lielas lietas. Vārdi par ciešanām un nāvi, ko viņi dzird no Jēzus mutes, mācekļiem nemaz nepatīk. Viņi Jēzus ceļu bija iedomājušies pilnīgi savādāku. Cilvēks to nespēj saprast, ka darbam, ko Dievs bija iesācis caur Jēzu, ir jātop piepildītam caur ciešanām. Mēs domājam, ka sekošana Kristum, svētdzīve un Svētā Gara augļa nešana būs tikai skaists un saulains ceļš. Ka tad viss nāks tā vienkārši un dabīgi pats no sevis. Bet Jēzus saka: „Man būs daudz jācieš un jāmirst”. Uz šķīstīšanos un pilnību Kristū ved ciešanu ceļš. Tas prasa upurus.
Un tad mūsu cilvēciskā balss saka: „Kungs, labāk lai tā nenotiek!” Bet vārdi, ko Jēzus saka Pēterim, ir kā ceļa rādītājs, kā princips, kas derīgs visiem laikiem: „Tu nedomā kas Dievam, bet kas cilvēkam patīk”.
Kāpēc vispār cilvēkiem ir jācieš? Mēs neatradīsim uz šo smago jautājumu visu aptverošu atbildi. Bet Jēzus mums mazliet paver priekškaru. Mēs vēl esam ļoti tālu no kristieša ideāla. Uz piepildījumu ved ciešanu ceļš. Cietajām sirdīm ir jātop lauztām. Mana personīgā cietā sirds, mūsu draudžu cietās sirdis, mūsu tautas cietā sirds – tām ir jātop lauztām. Un tāpēc ciešanu ceļš ir jāiet arī Jēzus mācekļiem, jo viņi ir zemes sāls. Bet ciešanu ceļa rezultāts ir uzvara. Jēzus nepalika nāves apgabalā, bet uzcēlās no mirušajiem. Tā bija uzvara pār nāvi. Lai padomājam, kas ir tās uzvaras mūsu personīgajās dzīvēs?
Mūsu ikdiena parāda, vai mēs esam uzvarētāji, vai zaudētāji. Uzvara – tā nenāks ar troksni, skaistiem vārdiem vai roku plaukšķināšanu. Tā nāks, ejot pa ciešanu ceļu, minot sava Kunga pēdās, sekojot Viņam līdzi uz Jeruzalemi.
Ja tu esi pateicīgs par dienišķu uzturu, par vienkāršu apģērbu, par sabiedrību vai vientulību, par darbu vai atpūtu; ja mīlestībā vari panest nepatīkamus traucējumus ģimenē un ja grūtos brīžos tu nepazaudē savu dvēseles līdzsvaru – tā jau ir uzvara. Un tādas nelielas uzvaras pār savu veco dabu veido Kristus mācekļa ceļu. Uzvarētāja ceļu.

LBDS Padomes brālis, mācītājs, D. Th. Ilmārs Hiršs