Viesturs Kalniņš (1953 – 2013)

Ievietots: 23.09.2013 / LBDS ziņas

Ar skumjām mēs pieņemam Dieva plānu no šīs dzīves aicināt prom mācītāju un kapelānu Viesturu Kalniņu, kuru mēs esam iepazinuši kā godprātīgu, taisnīgu un uzticamu Kristus vēstnesi kā draudzēs tā arī armijā.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību dzīvesbiedrei Lilijai, meitām Aijai un Baibai, un dēlam Mārcim, vedeklai Lībai, kā arī visiem viņa tuviniekiem.

Viesturs Kalniņš dzimis 1953. gada 12. oktobrī Aizputē. Pēc pamatskolas beigšanas viņš aizgāja mācīties uz Industriālo politehnikumu Rīgā, bet pēc dienesta Padomju armijas gaisa spēkos sācis strādāt rūpnīcā “Kurzeme” par drošības tehnikas inženieri, vēlāk arī celtniecībā.

1979. gadā V. Kalniņš apprecas ar Liliju Pallo, viņiem ir trīs bērni.

Par sludinātāju Viesturs Kalniņš tiek ordinēts 1983. gadā. Neilgi pēc tam viņš sāk studijas Baptistu teoloģiskajā seminārā. No 1983 - 1988. gadam viņš ir Sakas draudzes sludinātājs. 1988. gadā uzsāk kalpošanu Ventspils baptistu draudzē, bet 1994. gada rudenī sāk kalpot Liepājas baptistu Pāvila draudzē. Par mācītāju ordinēts 1995. gada 26. martā, šajā gadā viņš kļūst arī par Jūras spēku dienvidu rajona kapelānu.

Kopš 1996. gada, kad pārtrauca sludināšanas darbu Liepājas baptistu Pāvila draudzē, pilda kapelāna pienākumus, ir Jūras spēku atbalsta bāzes kapelāns. (Skatīt interviju ar Viesturu Kalniņu 2001. gada 2. maija „Kurzemes Vārds” izdevumā.)

Viesturs Kalniņš ir teicis: “Es saprotu to, ka es neesmu noteicējs par savu dzīvi. Es to esmu ielicis Dieva rokās. Un es ticu, ka Dievs mani sargās un vadīs, līdz tam laikam, kad Viņš mani ņems mājās pie sevis. Lai tas notiktu kur notikdams.”

Dievs Viesturu sauca Mūžībā 2013. gada 22. septembrī.

“Krietno cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis un ticību saglabājis. Vēl tik man atlicis taisnības vainags, ko tajā dienā man piešķirs Kungs, taisnais Tiesnesis, un ne tikai man, arī visiem citiem, kam viņa atnākšana ir mīļa.” (Pāvila 2. vēst. Timotejam 3:7-8)

Izvadīšana 28. septembrī, plkst.13:00 no Aizputes baptistu draudzes, pēc tam došanās uz Pilskalna kapiem.

← Citi raksti