Draudžu priekšnieku darbs

Draudzes kultūra kā katalizators vīzijai

Kultūra bieži vien ir spēcīgākais faktors organizācijās un draudzēs. Tā atdala aktīvos draudzes locekļus no pasīvajiem, ierobežo jeb atbrīvo radošumu, ceļ jeb slāpē entuziasmu. Kalpojot vai esot iesaistītam draudzē, rada prieku un lepnuma sajūtu vai vilšanos. Draudzes kultūra veido draudzes locekļu morāli, izpratni, komandas darbu, auglīgu kalpošanu un rezultātu.


Svarīgi saprast, ko mēs saprotam ar vārdu draudzes kultūra. Tā ir draudzes jeb organizācijas personība. Gluži kā cilvēkam piemīt viņa personība, tāpat arī draudzei vai jebkurai organizācijai. Un gluži kā cilvēkam nav viegli nodefinēt viņa personību, arī draudzei tas var prasīt piepūli definēt savu draudzes kultūru. 

Draudzes kultūra ietver gan redzamo, gan neredzamo. Tas, ko mēs varam redzēt, ir kā cilvēki ģērbjas un uzvedas, draudzes izskats un iekārtojums, plakāti un zīmējumi. Neredzamais ir grūtāk pamanāms, taču tas daudz skaidrāk atklāj draudzes personību. Draudzes vērtības (skaidri noteiktās jeb nerakstītās), pārliecība, pieņēmumi, kas tiek uzskatīts par veiksmi un panākumiem, kā tiek risinātas problēmas, kā tiek svinētas uzvaras, kā tiek ievērota Patiesība un cienīti cilvēki, – šie ir neredzamie kultūras noteicēji draudzē. Gluži kā katrai tautai, pilsētai, ģimenei un cilvēkam ir sava personība, – un kādreiz tā ir skaidrāk saskatāma, citreiz paslēpta. 

Mums kā draudzes vadītājiem ir jāspēj atšķirt, kad mēs rūpējamies par draudzes kultūru un kad mēs domājam par draudzes vīziju un stratēģiju. Kultūra un vīzija ir divas dažādas lietas.

Vīzija un stratēģija parasti fokusējas uz vēlamo rezultātu, bet kultūra fokusējas uz cilvēkiem.

Ja kultūra ir veselīga un pakārtota draudzes vīzijai, tad tas ir kā tīrs gaiss, ko cilvēki elpo. Un šāda kultūra var būt par panākumu draudzes izaugsmei. Taču, ja draudzes kultūra ir noteicošais arguments, pieņemot lēmumus, ar laiku tas radīs vilšanos, stagnēšanu un konfliktus. Stipra un vīzijai pakļauta kultūra motivē cilvēkus kalpot un darīt to labāko, kas ir viņu spēkos, lai sasniegtu vīziju. Garīgie vadītāji ar savu piemēru rāda ceļu, sagaidot, lai ikviens brīvprātīgais iesaistītos draudzes darbā par svētību draudzei, pilsētai un valstij. 

Ja draudzē ikviens draudzes loceklis kalpo, domājot par draudzes vīziju, tad ikviens svin otra uzvaras un sasniegumus, jo tas ceļ kopējo draudzes darbu. Uzticība ir līme, kas saista draudzi kopā un dod spēkus augt.
Draudzes kultūru veido: liecības, komandas darbs, pieredzes, kopīgi sasniegti mērķi, iniciatīvas uzņemšanās un atbildības nešana, cieņa un rūpes par citiem cilvēkiem, balanss starp drosmīgiem lēmumiem un ieklausīšanos un regulāra komunikācija. 

Pozitīvas draudzes kultūras sasniegumi ir - vadītāju laba slava, draudzes laba slava pilsētā, draudzes pievilcība, lai iesaistītu jaunus cilvēkus, draudzes locekļu prieks un lepnums būt daļai no draudzes un pozitīva liecība sabiedrībā.

 
Lai novērtētu savas draudzes kultūru, var noderēt šie jautājumi: 

  • Kuri ir labi vadītāji draudzē? Kas viņus padara par labiem vadītājiem? Kurš un kas pasaka, ka viņi ir labi vadītāji?

  • Ja kāds prasa: “pastāsti man par savu draudzi”, ko cilvēki parasti stāsta? 

  • Kurš izlemj draudzes virzienu - vīziju un stratēģiju? Cik liela iespēja ir parastam draudzes loceklim iesaistīties draudzes virziena noteikšanā? 

  • Kurš no draudzes vadītājiem ieklausās citos viedokļos?

  • Vai draudzē tiek novērtēts kalpošanas darbs? Par kādiem nopelniem tiek izteikta īpaša pateicība?

  • Cik liels ir brīvprātīgo radošums un entuziasms kalpošanā?

Draudzes kultūras veidošana sākas ar draudzes vadību. Ar vadītāju zināšanām par to, kas notiek draudzē, rūpēs par brīvprātīgajiem, par kalpošanu vadītājiem un potenciālajām kalpošanas iespējām. Uzticība ir pats spēcīgākais darbarīks, kas veido veselīgu draudzes kultūru, jeb tieši pretēji – uzticības trūkums grauj kultūru.

“Ja komandā ir uzticības trūkums, tas dod signālu, ka vadītājs nevēlas būt kopā ar komandu. Ja nav atklātības vienam ar otru par kļūdām un vājībām, tad nav iespējams izveidot uzticības pilnas attiecības” (Patriks Lencioni).

Draudzes kultūra vai nu palīdzēs un stiprinās draudzes vīziju, jeb tā to slāpēs. Ja draudzē ir veselīga kultūra, tas ir kā tīrs gaiss, ko elpot. Tas iedrošinās cilvēkus uzsākt kalpošanu un iesaistīties esošās kalpošanās, kā arī darīt to labāko, lai sasniegtu draudzes vīziju. 

Veselīga kultūra ir kā auglīga augsne, kur draudzes vīzija var augt. Kad draudzes locekļi jūtas novērtēti, viņu entuziasms atdzīvina visu draudzi! Šī nav “burvju nūjiņa” draudzes problēmām, bet, skaidri ieraugot un definējot draudzes kultūru, būs viens no grūtākajiem, taču svarīgākajiem procesiem draudzes darbā. Un ikviens, kurš gājis tam cauri un nodefinējis savas draudzes jeb kalpošanas kultūru, būs priecīgs, ka to ir sācis.

Daniēls Godiņš
LBDS projektu vadītājs
daniels.godins@lbds.lv

 


Materiāla sagatavošanā izmantots raksts:
“Culture Trumps Vision”
By Samuel R. Chand

http://leadnet.org/culture-trumps-vision/

Kontakti

Oskars ŠpickopfsDarbs ar draudžu padomēm+371 26314505Lāčplēša iela 37, Rīga, LV-1011, Latvija