Gandrīz tiešā reportāža no evaņģelizācijas vietām

14. septembris

Džerijs  /Jerry /   (Koordinators darbam Rietumeiropā)    Dundaga Ikviens no misijas nedēļas dalībniekiem ir ieradies savās jaunajās mājās. Tās vārda tiešajā nozīmē atrodas pa visu Latviju. No otras lielākās pilsētas Liepājas dienvidrietumos līdz ziemeļaustrumu punktam Ainažos, no Rīgas līdz Dundagai ziemeļrietumos. Arī visas mūsu somas ir atceļojušas mums līdzi, izņemot Jūlijas somu. Bet nu arī tā ir atradusies, un es ceru, ka viss ir kārtībā. Mēs jūs aicinam lūgt par mums un draudzēm, kas veic evaņģelizācijas darbu. Maikls  /Michael /    Liepāja Šodien bija laba diena. Šorīt vadījām pielūgsmes dievkalpojumu. Es sludināju un spēlēju pielūgsmes grupā. Sallija un Bils teica savas liecības, kā Kristus ir pārmainījis viņu dzīves un ko Viņš turpina darīt. Pēc pusdienām ar mācītāju Mārtiņu runājām par cilvēkiem Liepājā. Tad viņš mūs aizveda uz koncertu (klasisko). Pēc tam devāmies uz mūsu mājām. Ģimene, pie kuras es dzīvoju, devās uz vārdadienas svinībām (tās ir kā dzimšanas dienas svinības, bet mazākā apmērā). Tur es satiku dažus jaunus cilvēkus un varēju viņiem liecināt, kādēļ esmu šeit un ko šeit daru. Viens no jaunajiem cilvēkiem bija apmaiņas programmas students no Čikāgas. Rīt no rīta (pirmdien) mēs dosimies uz divām Liepājas skolām, lai satiktos ar skolniekiem. Viņiem stāstīsim par dzīvi/kultūru ASV, bet, vissvarīgākais, kad sadalīsimies mazākās grupiņās - stāstīsim par Jēzu un kā Viņš ir izmainījis mūsu dzīves. Lūdziet par mums, lai Dievs sagatavo skolnieku sirdis, un lai Viņš runā caur mums. Rīt pēcpusdienā un vakarā dosimies pie cilvēkiem mājās.

15. septembris

Džerijs     Dundaga Mēs pavadījām labu dienu. Devāmies pārsvarā pie vecāka gadagājuma cilvēkiem. Īpašā aprūpes centrā vairāki sirmgalvji vēlējās Jēzu par savu Kungu. Devāmies arī pie ugunsdzēsējiem. Šovakar satiksimies ar draudzes locekļiem un jauniešiem. Esmu saņēmis ziņas, ka Tukuma komandai iet labi. Viņi ir apmeklējuši cilvēkus ar īpašām vajadzībām un plāno rīt evaņģelizēt pilsētā.    Maikls   Liepāja    Šorīt devāmies uz divām skolām un runājām ar skolniekiem no 8:00 - 3:30. Pēc skolām devāmies pie cilvēkiem uz mājām (vizītes organizēja draudzes locekļi). Pirmā kundze bija kristiete, bet nepraktizēja kristīgu dzīvesveidu. Kungs, kuru apmeklējām, nebija kristietis un nebija ieinteresēts pieņemt kādu lēmumu, izskatījās, ka viņš bija iedzēris. Kas par dienu! Tā bija tik atšķirīga no tām, kad biju evaņgelizācijā Meksikā. Vairums no skolniekiem, ar kuriem runājām, netic Dievam. Bet, neskatoties uz to, viņi vēlējās par Viņu runāt. Ar skolniekiem runāsim arī trešdienas vakarā, īpašā sapulcē. Es tiku iedrošināts no ticīgajiem skolniekiem, kurus sastapu. Viņi bija tik priecīgi mūs sastopot. Pat nezinu, kurš saņēma vairāk iedrošinājumu - viņi vai mēs. Rīt atkal dosimies uz skolām un mājām. Es lūdzu, lai man nezustu drosme un degsme. Es zinu, ka daži no mums ir sējēji, citi pļāvēji, bet man tik ļoti gribas redzēt, kā cilvēki piedzīvo Kristu. Šodien tiešām bija laba diena skolās, ar nepacietību gaidu, ko Dievs mums ir sagatavojis rītdienai. Paldies, ka lūdzat par mums, līdz nākamajai reportāžai.

17.septembris

Džerijs     Dundaga Otrdiena bija piepildīta diena dažādās nozīmēs. Sākām ar vizīti skolā. Runājām ar skolniekiem angļu valodas stundas laikā. Pēc tam mēs devāmies uz veco ļaužu aprūpes centru. Tur satikām trīs kundzes. Katra no viņām mums pastāstīja interesantu dzīvesstāstu. Kundze attēla vidū kopā ar saviem trīs bērniem tika izsūtīta uz Sibīriju. Tur viņa tik tikko nenomira bada nāvē darba nometnēs. Viņai atļāva atgriezties tikai tad, kad Staļins bija miris. Viņas "noziegums"? Viņa bija apprecējusi vīru, kas runāja pretī Staļina režīmam. Viņas vīrs būtu nogalināts, ja nebūtu slēpies mežos. Kad atvadījāmies, viņa daudz reižu atkārtoja: "Lai Dievs jūs svētī! Lai Dievs jūs svētī!" Es esmu reti juties tik svētīts, kā tad. Pēc tam devāmies uz Dienas centru bērniem. Bērni bija tik brīnišķīgi. Mums bija svētīts laiks. Skaista 12-gadīga meitene vēlējās ar mums runāt un runāt, lai gan pirms tam viņa neticēja Dievam. Viņa pirms tam "nevarēja ciest" nekādas reliģiskas aktivitātes. Bet, kad mēs tur bijām, viņa bija kopā ar mums un pat palīdzēja tulkot. Viņa lūdza kopā ar mums Dievu un apliecināja, ka Jēzus ir viņas sirdī. Šodien (trešdien) plānotās aktivitātes aizņēma visu dienu. Esam pavadījuši Latvijā jau pusi no mūsu laika. Mēs bijām vidusskolā, tad gājām pie cilvēkiem mājās. Pamestā baznīcā pašā vakarā noturējām dīvainu, bet skaistu dievkalpojumu. Šī baznīca un tās draudze bija pirmsākums daudzām draudzēm Dundagas apvidū. Draudze bija sūtījusi daudz evaņģēlistus uz apkārtējiem ciemiem. Mums pievienojās divas vidusskolas meitenes kā tukotājas. Uz dievkalpojumu ieradās arī četri vidusskolas vecuma jaunieši. Dievkalpojuma laikā mēs padevām lāpas viens otram - vecākā gadagājuma ticīgie divām meitenēm (kristietēm), savukārt viņas tās deva tālāk četriem jauniešiem (kas pagaidām, iespējams, ir tālu no Dieva). Tas bija brīnišķīgi! Ruta un Bads teica savas liecības. Esmu saņēmis ziņas, ka citām komandām iet labi.     Maikls   Liepāja    Pēdējās divas dienas ir bijušas ļoti piepildītas. Šodien bijām vienā  skolā. Sadalījāmies pa klasēm un kopā apmeklējām 12 klases. Mums atļāva satikt tik daudz skolnieku! Vēl joprojām brīnos, ka tik daudz skolnieki netic Dievam. Satikām arī dažus ticīgus bērnus. Viņi bija ĻOTI priecīgi mūs sastopot. Viņi mums daudz palīdzēja, lai mēs tiktu pāri virspusējam sarunu līmenim. Šie bērni klasēs uzdeva mums tiešus jautājumus, kas atļāva sarunai pāriet pie evaņģēlija vēsts. Sallija teica, ka satiekot kādu meiteni, viņa uzreiz varēja pateikt, ka meitene ir kristiete. Viņas sejā bija redzama cerība un prieks. (Sallija šo meiteni nepazina un nebija ar viņu pirms tam runājusi.) Nedēļas laikā ielūdzām skolniekus uz baznīcu šovakar 18:30, lai turpinātu mūsu sarunas (jo stundas bija tikai 40 minūšu garas). Devāmies uz baznīcu jau 15:45, runājām un gaidījām. Kad pulkstens rādīja 18:40, mācītājs teica: "Es nedomāju, ka kāds nāks, tādēļ sāksim lūgt Dievu." Sākām lūgt, tad dzirdēju, ka draudzes foajē kāds nāk. Pacēlu galvu un ieraudzīju zēnu, kurš skatījās apkārt. Kad beidzām lūgt Dievu, gāju viņu meklēt. Viņš bija ārpusē. Kad aicināju zēnu iekšā, redzēju nākam vēl divas meitenes, kuras satikām šodien skolā. Tad atnāca vēl viena meitene. Kopā atnāca 7 skolnieki. Sallija un Bils stāstīja savas liecības, kā Kristus ir izmainījis viņu dzīves. Pēc tam viens no zēniem teica, ka viņš vēlas iegūt savā sirdī mieru un būt laimīgs. Pastāstīju, ka man bija tāda pati vēlēšanās un tā piepildījās, kad sāku sekot Kristum. Tad zēns teica, ka viņš nāk no ģimenes, kur neviens netic Dievam. Mūsu saruna turpinājās, es iedrošināju viņu meklēt Jēzu. Viņš teica, ka par to domāšot. Tagad, kad jums rakstu, saņēmu e-mailu no viņa. Es ticu, ka Dievs pie šī zēna strādā, jo viņš jautā tik daudz jautājumu.  Lūdzu, lūdziet, lai Jānis iepazīst Kristu.

17.septembris

Džerijs     Dundaga Ir sestdiena. Pēdējās divas dienas bija ļoti piepildītas. Mēs apmeklējām skolas un lielu veco ļaužu pansionātu, tur dzīvoja arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Manu sirdi ļoti aizkustināja divas kundzes, kuras ir redzamas attēlā. Dzīves apstākļi jaunajai dāmai dzeltenajā džemperī ir bijuši ļoti smagi, bet viņa smaidīja. Arī viņas sirdi pildīja prieks. Es nezinu, kas tā ir par slimību, kas ir atņēmusi viņai kustību spējas, taču Dieva klātbūtne tā vietā ir devusi mieru un prieku. Kundze zilajā apģērbā vēlējās pagodināt Dievu ar mazu naudas upuri, bet tas bija vislielākais, kādu es jebkad esmu redzējis. Kā nabaga atraitne. Bet viņa nav atraitne.Viņa sāka raudāt. Es mēģināju viņu mierināt un ievēroju, ka sievietei nav vienas kājas. Es raudāju kopā ar viņu. Mēs sadevām kopā rokas un raudājām, cenšoties aizturēt asaras. Es bieži nepiedalos misijas braucienos. Šī man bija brīnišķīga iespēja. Paldies visiem, kas par mums rūpējās!