Lai iepazītu mūsu draudzes sākuma posmu, piedāvājam jums citātu no grāmatas "Latviešu baptistu draudžu izcelšanās un viņu tālāka attīstība." 1913.gads.

Pirmie baptisti Dundagā.

"Pirmais ticīgais Dundagā bijis kāds izdienējis zaldāts, Ventspils draudzes loceklis, vārdā Fricis Lindenbergs, kurš 1867.gadā līdz ar savu laulātu draudzeni no Ventspils pārcēlies uz Vīdāles ciemu Dundagā. Dzīvojot savā dzimtenes ciemā, bet tomēr starp ļaudīm, kam svešs viss tas, kas Lindenbergam bija dārgs un cienījams, Lindenbergs ar savu dzīvi un vārdiem nodevis liecību par savu Kungu un Pestītāju. Bet drīz vien Lindenbergi nebija vieni. Pirmie, kas ar nopietnību uzklausījās šo patiesības liecinieku un pārliecinājušies par patiesību, uzņēma šauro ceļu, bij Lindenberga brālis Krists un kāds E.Landmanis, Zutenu mājas saimnieks. Piltenes brāļi, dabūjuši zināt, par vientuļo ticīgajo pulciņu, atsūtīja šurp K.Dulli, lai tas tos apmeklētu un stiprinātu. Dullis noturēja Vīdāles ciemā vairākas labi apmeklētas sapulces un vispār tapa no vietējiem iedzīvotājiem labi saņemts. Pirmā no toreiz noturētām sapulcēm, notikusies Zutēnu mājās. Drīz pēc Duļla aiziešanas ticīgajos apmeklēja I.Ērungs un A.Šmīdiņš no Rīgas, kuri braukuši uz Dundagu, Rīgas draudzes jaunekļu biedrības uzdevumā, apmeklēt vientuļos ticīgajus. Arī šie brāļi noturējuši sapulces un visur tapuši ar lielu prieku uzņemti. Lai gan pirmās sapulces Vīdālē atrada piekrišanu, tomēr pagāja vairāki gadi un nekāda pamošanās starp vietējiem iedzīvotājiem nebija pamanāma. 1869.gada decembrī nomira Fricis Lindenbergs, nepieredzējis Dundagā vairāk draudzes locekļu, kā tikai sevi un savu laulātu draudzeni. Viņa pamodinātais brālis Krists, tapa kristīts tikai 1871.gadā, augustā, Ventspilī."

Atmoda Vīdālē un Dundagā.

"Īsta garīga kustība izcēlās Vīdāles ciemā un tās apkārtnē tikai ar 1871.gadu, kad uz Ģipku, robežsargu kardonu, tika pārcelts zobežsargu zaldāts Jānis Žiba. Minētais zaldāts ticis pamodināts no Rīgas brāļiem, kas apmeklējuši Dundagu, pēc tam tas no savas priekšniecības uz laiku pārcelts uz Liepāju, kur arī piedalījies pie draudzes. 1871.gadā tas atgriezies atpakaļ uz Dundagu un iesācis tur rosīgu darbību. Lai gan būdams dienestā, tomēr Žiba atradis laika dažadās vietās, kur tas tapis uzņemts, noturēt sapulces un nodot liecību par savu Kungu. Vietējiem mācītājiem tas ļoti nav bijis pa prātam. Tie sūdzējušies par Žibas darbību pie vietējā robežsargu virsnieka un pie Ventspils pilsētas un beidzot panākuši, ka Žiba aizcelts uz druksu attāļāku vietu.

Toreizējais Dundagas mācītājs, būdams ļoti nīgrs uz baptistiem, gādājis, ka no pagasta valdes visiem saimniekiem aizliegts savas mājās pieturēt baptistus. Nepaklausīgie sodīti ar naudas sodu vai cietumu. Vietējā policeja ļāvusies no mācītāja pilnīgi vadīties un cieši uz to raudzījusies, ka nekur nenotiek sapulces. Kad 1872.gadā no Rīgas uz Dundagu atnāca brāļi I.Hermansons un P.Markovksis, apmeklēt savus garīgos brāļus, tie vairs neatrada mājas, kurās varētu noturēt sapulces, jo pagasta valde bija pat aizliegusi atnācējus pieturēt. Neatraduši uzņemšanu mājās, abi Rīgas brāļi noturējuši sapulci mežā, uz tā sauktā Teteru kalna, netāļu no Teteru mājām. Sapulce uz Teteru kalna bijusi ļoti liela. To dabūjuši zināt Ģipkas krodzenieks un kāds skolotājs, paziņojuši vietējam ķesterim, ļoti niknam baptistu ienaidniekam, ka baptisti, nebēdādami par aizliegumu, notur mežā dievvārdus. Ķesteris saaicinājis dievvārdus Ģipkas baznīcā un sapulcinājis ar sevi ļaudis, kas apbruņojušies striķiem un nūjām un tad braukuši uz Teteru kalnu; tur ķesteris pārtraucis Markovski pašā sludināšanā prasīdams, kas viņam atvēlējis runāt. Markovskis lūdzis, lai tam papriekš ļaujot nobeigt savus dievvārdus, bet tas nav ticis ievērots. Ķesteris gan pavēlējis atnācējus rīdziniekus siet un vest uz tuvāko policejas vietu, bet neviens tam nav gribējis paklausīt. Arī negadījies saimnieks, kas svētdienas dienā vestu apcietinātos uz policeju. Nakti abiem brāļiem atļauts pavadīt turpat Teteru mājās, un pirmdienas rītā tos Medņu saimnieks aizvedis uz muižas policeju, tur tie ielikti cietumā un tad pēc dažām dienām pa etapu aizsūtīti uz Ventspili, kur tie paturēti cietumā 2 nedēļas un tad no pilsētas izklaušināti un atlaisti. Kad abi arestēti vesti no Dundagas projām, daudzi no vietējiem iedzīvotājiem sapulcējušies ap apcietinātiem un tos izvadījuši asarām acīs.

Šis notikums sacēlis starp apkārtējiem iedzīvotājiem lielu uztraukumu. Kamēr vēl abi Rīgas brāļi atradušies Ventspils cietumā, Ventspilī ieradies K.Zalcmanis un tur ticis 22.martā kristīts atklātā jūrā no A.Jankovska. Dundagā atkal caur šādu uztraukumu ļaudis vēl vairāk pulcējušies pie dievvārdiem gan mežā, gan mājās. Silakalēju un Zutenu saimnieki bijuši pirmie, kas nelūkojot uz aizliegumu atļāvuši savās mājās turēt dievvārdus."

Pirmās kristības, Ventspils draudzes Dundagas stacija.

"Evaņģēlija darbs gājis lieliem soļiem uz priekšu. Tā paša gada 22.maijā uz Ventspili aizbrauca 4 dundadznieki: A.Bergs, K.Maķevics, Eda Kirštein un Kate Peļķman, un tapa tur no draudzes kopēja J.Sīmaņa kristīti. Vasarsvētkos Dundagas jūrmalā, Melnsilā, tapa no Užavas draudzes priekšnieka J.Dravnieka izdarīts pie 14 personām pirmais kristības darbs Dundagā. Līdz ar kristības darbu Melnsilā Ventspils draudze bij 1872.gadā nodibinājusi Dundagā staciju, kurai bij 20 locekļu. Tas vajātājus ļoti uztrauca. Tapa no jauna izdoti aizliegumi, baptistu sludinātājus mājās uzņemt, kā arī dot telpas baptistu sapulcēm. Tomēr šos noteikumus tagad vairs lāgā neviens negribēja izpildīt. Reiz svētdienā, kad J.Žiba paltlaban kādās mājās turējis dievvārdus, tur ienācis vietējais ķesteris un uzsaucis klātesošiem, lai grābj un ķer runātājus, bet neviens no klātesošiem šai pavēlei nav klausījis. Nu iedusmotais ķesteris gribējis ar saviem palīgiem pats ķerties klāt sludinātājam, bet sanākušie klausītāji tā apstājuši runātāju, ka sadusmotais ķesteris tam nevarējis tikt klāt. Kāds no klātesošiem, Legziņš vārdā, dabūjis dienu nosēdēt cietumā, tādēļ vien, ka nav paklausījis uzaicinājumam grābt un siet sludinātāju.

Drīz pēc pirmām kristībām Melnsilā, Ventspils draudze aizsūtīja uz Dundagu savu draudzes kopēju un vēl 3 brāļus apmeklēt jaunkristītos. Šie ieradušies sestdienas vakarā Zutenu mājās, bet svētdienas rītā pie kopīgas rītalūgšanas tos pārsteidzis pagasta priekšnieks un noliedzis rīta lūgšanu turpināt un gādājis, ka to pašu dienu atbraucēji sūtīti atpakaļ uz Ventspili pie pilsētas. Sanākušie ļaudis gājuši apcietinātiem līdz un tos pavadījuši dziedādami garīgas dziesmas. Ventspils pilsēta izklaušinājusi apcietinātos un atļāvusi Zutenu saimniekam savās mājās uzņemt baptistu sapulces. Arī rakstu pilsēta devusi Zutenu saimniekam līdz priekš Dundagas pagasta valdes, lai tā baptistu sapulces viņa mājās vairs netraucē. Par dievvārdu sludinātāju jaunajā stacijā tapa ievēlēts A.Bergs un par draudzes kopējiem T.Erdbergs un A.Freivalds. Svarīgāku lietu nokārtošanai arvienu ieradās Ventspils draudzes priekšnieks Neibuks. Kad A.Bergs pēc 4 gadiem atkāpās no vadoņa amata, viņa vietā tika ievēlēts T.Erdbergs. Šinī laikā Dundagai radās vēl divi vietas evaņģēlija sludināšanai, Kaltene un Pūņu ciemi. Abas šīs vietas tapušas reizi mēnesī no Vīdāles draudzītes sludinātāja apkoptas."

Dundagas (Vīdāles) draudzes nodibināšana.

"1878.gadā Ventspils draudze nodibināja savu Dundagas staciju, kura tad jau skaitīja vairāk nekā 100 locekļu, par patstāvīgu draudzi. Tajā pašā laikā arī sapulce no Zutenu mājām tapa pārcelta uz Punčaku mājām. Pirmais patstāvīgais sludinātājs Vīdāles draudzītē, bij J.Hermansons, kurš vienu gadu še sabijis, pārcēlās uz Talsu draudzi, kura ar laiku bij izcēlusies no Pūņu ciemā noturētām sapulcēm. Dzīvodams Talsos, Hermansons vēl pāris gadu apkopa Vīdāli. 1881.gadā par sludinātāju tapa ievēlēts J.Vasmans, kurš še sabijis pāris gadus, pārgāja uz Rīgas draudzi. Pēc Vasmaņa ilgu laiku kalpojis J.Fridrihsons un pēc viņa draudzes vadība uzticēta draudzes kopējam Adamovičam. Šajā laikā sapulcēšanās vieta tapa pārcelta uz Paušeļu mājām. Starp strādniekiem, kas ilgāku laiku kalpojuši Vīdāles draudzei, atzīmējami J.Puķukalns. K.Andermans un I.Eidemans. No 1909.gada šās draudzes vadība uzticēta K.Šultnerim. Pēdējos gados Vīdāles draudze pārdēvēta par Dundagas draudzi un tagad skaita ap 60 locekļu." [Līdz 1927.gadam šī draudze saucās Dundagas - Vīdāles draudze, bet pēc tam sadalījās 2 atsevišķās draudzēs. Dundadznieki atdalījās no Vīdāles baptistu draudzes un pievienojās Otrajai baptistu draudžu savienībai.]

Grāmata "Latviešu baptistu draudžu izcelšanās un viņu tālāka attīstība." 1913.gads

uz sākumu