Man bija dota liela Dieva žēlastība - uzaugt kristīgā ģimenē. Tas vēl nenozīmē, ka šādās ģimenēs cilvēkbērni kļūst par kristiešiem. Es kādos divpadsmit trīspadsmit gados gāju prom no Dieva, braucu gan uz baznīcu, bet manas domas un dzīvi nevadīja Dievs. Mani vecāki par mani lūdza, un Tas Kungs mani pasargāja. Man bija četrpadsmit gadi, kad Dievs mani ļoti uzrunāja. Gadu cīnījos ar viņu, tad apzināti izvēlējos par labu Dievam un lūdzu, lai Viņš vada manu dzīvi. Mani kristīja, sāku darboties draudzē, un sākās mana garīgā dzīve: garīgā dzimšana un augšana.Tolaik mācījos Rīgas Valsts Tehnikumā. Mana draudze bija Rīgas Golgātas baptistu draudze. Tur garīgi pieaugu.
Tā kā ļoti mīlu mūziku, tehnikuma laikā izmantoju iespēju apmeklēt Baptistu Savienības Koru apvienības organizētos diriģentu kursus. Aktīvi darbojos arī Latvijas Kristīgajā Studentu Brālībā. Tur - aktīvā studentu grupā no visām draudzēm (luterāņu, baptistu, adventistu, vasarsvētku) - mācījos studēt Bībeli. Tās ir tik nozīmīgas katram kristietim. Dzīvojot un strādājot Rīgā apmeklēju arī Starptautisko Bībeles Institūtu.Tā bija laba iespēja apgūt sistemātiskas zināšanas. Studējām Veco un Jauno Derību, uzzinājām par daudzām un dažādām kalpošanām. Tas bija ļoti vērtīgs laiks.
Kad 2005.gadā kopā ar sievu Kristīni un meitiņu Danielu Alisi no Rīgas atgriezāmies atpakaļ Talsos, iesaistījāmies kalpošanā draudzē. Pēc bijušā bīskapa Andreja Šterna ieteikuma mani uzrunāja mācītājs Haralds Anzenavs no Dundagas. Sākumā bija noruna kalpot pāris reižu mēnesī, kamēr draudze atradīs pastāvīgu darbinieku. Pēc diviem mēnešiem draudze aicināja mani palikt šeit par sludinātāju. Neesmu alcis kalpot par mācītāju. Esmu kalpojis kā mūziķis, diriģents, arī kā diakons. Zināju, ka tas ir liels izaicinājums - būt mācītājam ir grūti: tas prasa daudz laika, atšķirtību no ģimenes. To visu esmu redzējis "tuvplānā". Bet es nolēmu: "Ja Dievs mani aicina, tas es atsaukšos. Nevēlos teikt "nē"". Lūdzu Dievu, sacīdams, lai notiek Viņa prāts. Ja tas nav Viņa prāts, lai Dievs šīs durvis aizver. Tas Kungs mani vadīja, saņēmu iedrošinājumu un manā sirdī iestājās miers. Mani atbalstīja arī Kristīne.
Dundagā vēlos redzēt dzīvu draudzi, kur ir ģimenes, kas var iet ārpus baznīcas un sludināt evaņģēliju. Vēlos, lai katrs draudzes loceklis atrod sev no Dieva jau iepriekš sagatavoto kalpošanu. Tā ir lūgšana: "Dievs, Tu redzi, ka vēlos kalpot Tev, palīdzi, svētī, pasargi no visa ļauna!" Kopā ar pārējām Dundagas draudzēm mums ir kopīgs darbs - pasludināt labo vēsti par Jēzu visā tā pievilcībā - evaņģēlijs ir pievilcīgs!
