Divi brīnumi manā dzīvē

2009.gada 17.februārī

Mani sauc Kristīne un man ir 33 gadi. Dievs mūsu ģimenei ir devis vienu meitiņu Daniēlu. Pagājušā gada vasarā Dievs mūs vēlreiz svētīja - Viņš deva mums vēl vienu bērniņu. Jūnija vidū sākās mūsu otra bērniņa gaidīšanas laiks. Mēs bērniņu vēl joprojām gaidam - 25. februārī (2009) ir paredzēta ķeizargrieziena operācija - daktere saka, ka mums būs vēl viena meitiņa.

Kad gaidīju pirmo bērniņu, mana grūtniecība noritēja bez problēmām. Nebija pat īpaša iemesla, lai par kaut ko uztrauktos. Vēl pēdējos grūtniecības mēnešos rakstīju kursadarbu un pabeidzu otru skolu. Taču šajā grūtniecības laikā ir notikuši divi notikumi, kurus nevaru jums nepastāstīt.

Kad biju sestajā grūtniecības mēnesī sajutu sāpes, aizbraucu uz slimnīcu. Dakteres slēdziens - draudoša grūtniecības pārtaukšanās. Mani stacionēja slimnīcā. Es sapratu, ka tas var beigties ļoti slikti. Tas notika otrdienas vakarā. Man teica, ka nedēļu vismaz būs jāguļ nodaļā. Es ļoti lūdzu Dievu, par mani lūdza Dievu mūsu draudze. Trešdien mans vīrs pateica par manu veselības stāvokli brāļiem un māsām Bībeles studijā. Un notika pirmais brīnums - kopš trešdienas biju pilnīgi vesela. Vairs nekādu sāpju, bērniņš sonogrāfā - pilnīgi vesels. Nevajadzēja nevienu medikamentu. Vēl divas dienas mani paturēja slimnīcā, lai tiešām pārliecinātos, ka viss ir kārtībā.

Otrs gadījums arī ir saistīts ar veselības problēmu. Sagaidot jauno gadu mazliet par daudz "sašeptējos" un 2.janvārī pēkšņi sākās ļoti stipras sāpes mugurā jostasvietā. Sāpes bija tik stipras, ka nevarēju pat pakustēties. Gultā pati nevarēju pagriezties uz otru pusi, piecelties sēdus. Vispār nevarēju pakustēties. Katrs dziļāks elpas vilciens izraisīja ļoti stipras sāpes. Tā kā pati esmu mediķis, sapratu, ka visdrīzāk ir izslīdējis viens no mugurkaula starpskriemeļu diskiem. Kad ceturtajā dienā sāpes nerimās, bija atkal jādodas uz slimnīcu, lai saņemtu intravenozu terapiju. Neirologs apstiprināja diagnozi. Parasti cilvēki ar šo saslimšanu ilgi cīnās ar sāpēm, bieži medikamentoza ārstēšana neko nedod un ir nepieciešama operācija. Un diemžēl arī pēc operācijas daudziem sāpes nemitējas. Un mēs atkal lūdzām Dievu - mana ģimene, mūsu radi un mūsu draudze. Notika otrs brīnums - jau pēc otrās pretsāpju šprices man sāpju vairs nebija! Notika neticami ātra izveseļošanās. Tās sāpes vairs līdz šodienai neesmu jutusi. Iztieku pilnīgi bez neviena medikamenta.

Dievs ir brīnišķīgs! Esmu daudz bērniem stāstījusi, ka Dievs un Jēzus dziedina, un pati to tagad divos brīnumos piedzīvojusi. Paldies Viņam un maniem radiem un draudzei!

25.februārī piedzima Gabriēla Anna.