Tivadars  ( 2007.g.)

Esmu šeit, lai līdzdalītu jums par Jēzu Kristu un to, ko Viņš ir darījis manā dzīvē.

Nespēju atcerēties tādu brīdi, kad nebūtu ticējis, ka Dievs ir. Kā bērns es vienmēr devos kopā ar vecākiem uz baznīcu. Vēlāk pats sāku lasīt Bībeli. Taču bija laiks, kad šīm lietām nebija nekāda nozīme priekš manis. Mani vidusskolas draugi neko nezināja par manām aktivitātēm nedēļas nogalēs un baznīcu.

Es daudz zināju par Jēzu Kristu un varēju pat citēt Svētos Rakstus no atmiņas. Es zināju, ka visi ir grēkojuši pret Dievu un ir pelnījuši nāvi. Tad es atklāju, ka ikvienam ir jāizdara sava izvēle un jānāk atpakaļ pie Dieva. Nav cita ceļa! Mūsu labie darbi un reliģiozitāte mūs neglābj. Līdz tam man bija tikai zināšanas, un tad es reāli sāku ko darīt.

Man bija 15 gadi, kad dzirdēju par Dieva mīlestību, piedošanu un žēlastību, Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Laikam ejot, es sajutu iekšeju vēlmi, pat spiedienu, mainīt savu dzīvi. Es zināju, ka nedzīvoju tā, kā man vajadzētu dzīvot. Nevēlējos turpināt tādu dzīvi, taču bija grūti atzīties un nožēlot grēkus Dieva priekšā. Cita izvēle arī nebija. Es lūdzu Dievu man piedot un vadīt arī turpmāk manu dzīvi.

Manā dzīvē notika radikālas izmaiņas. Līdz tam es tikai eksistēju. Pēc grēku nožēlas es sāku dzīvot pa īstam. Kopš manu dzīvi vada Jēzus Kristus, man ir spēks tikt pāri konfliktiem manī. Es sapratu, ka ticība nav tikai ideju sistēma, bet gan patiesa ikdiena kopā ar Jēzu Kristu.

Šī iespēja tiek dota ikvienam. Dievs ir sūtījis savu Dēlu, lai glābtu ikvienu no mums.